20.02.2013 00:23 · (rediģēts)
Drošvien visi ir dzirdējuši, ka kopš 1957. gada cilvēki diezgan naski zemes orbītā sūtījuši satelītus (pavadoņus). Tie tur nonāk dažādu iemeslu dēļ - komunikācijām, navigācijai, TV, laikapstākļu vērošanai, spiegošanai, izrādīšanās dēļ utt. Daži ir ģeostacionāri - to atrašanās vieta relatīvi pret zemi ir fiksēta, citi rotē apkārt zemei. Daži atrodas ap 800 km augstumā, citi - tālāk par 15000. Kopumā pavadoņu skaits pārsniedz 2000 un es nebūtu pārsteigts, ja lielākā daļa no tiem būtu saplīsuši (saplīsušie tiek izmantoti kā mērķi balastisko raķešu izmēģinājumos)
Kā zināms lielākā daļa pavadoņu komunicē ar zemi lietojot radio viļņus un dažus no tiem mēs varam uztvert lietojot tam piemērotas ierīces, piemēram - GPS vai TV satelītu šķīvjus. Nesen atklāju (un ceru, ka tas būs interesants jaunums arī jums), ka izmantojot visparastāko radio skeneri (ja tas uztver joslu ap 137Mhz) ir iespējams uztvert dažus no laikapstākļu satelītiem.
Šeit saraksts ar uztveramiem laikapstākļu satelītiem:
NOAA 15 (137.620 MHz)
NOAA 17 (137.500 MHz, var uztvert, bet signāls nesatur datus)
NOAA 18 (137.9125 MHz)
NOAA 19 (137.1 MHz)
Šie nav ģeostacionārie satelīti, šie rotē apkārt zemei apmēram 850km augstumā un ar ātrumu aptuveni 7km sekundē. Katru dienu jebkurā vietā uz zemes ir iespējams saņemt 15 pietiekamas kvalitātes apraides. Atrodoties Dublinā, es atklāju, ka pirmos signālus es saņemu, kad satelīts vēl atrodas virs Alžīrijas, bet pēdējos, kad tas ir jau kādu gabalu aiz Islandes (satelīti, pēc novērotā, vienmēr pārvietojas Dienvidu - Ziemeļu virzienā).
Dzirdēt šos signālus nenozīmē tos saprast. Šo signālu jānogādā datorā, lai to atkodētu. Kodēšanai izmantoju WxToImg, tas ir bezmaksas un vislabāk ieteicams šādai pašdarbībai.
Nākamā lieta - man pagāja apmēram divas nedēļas eksperimentējot un lasot par radio viļņiem, kamēr man pieleca - ar vienkāršu (vienkāta) antenu es dzirdu tikai daļu no datiem. Lielākā daļa radio viļņi, īpaši tie, kas domāti balss pārraidei ir bi-polāri (sinusoīda līkne ar augšu un apakšu), taču radio viļņi, kurus raida šie satelīti ir kvad-polāri, turklāt tie rotē pretēji pulksteņrādītāja virzienam.
Jautri, ne? Par laimi tā nav īpaša problēma un katrs pats var pagatavot sev QFH antenu no pāris gabaliņiem koka vai plastmasas trubām, vai vienalga ko, un tv kabeļa - te pastāstīts kā: myweb.tiscali.co.uk/wxsatellite/cvl-qfh…
Ielādē signālu datorā, dekodē un redz kas sanāk:
Normālskats - pa kreisi info par mākoņiem, labajā pusē kodēti dati, ko izmanto dažādas informācijas ieguvei, piemēram par temperatūru, veģetāciju utt.
"Attīstīta" bilde
Termālais skatījums ne pārāk veigsmīgs - eksperimenta laikā visur rietumeiropā ir ap +10°C
Augstākminētajos attēlos, kā redzat, ir liela deva traucējumu, kas radušies, pirmāmkārtām jau nepārāk precīzas antenas konstrukcijas dēļ. Tālāk - eksperimenta laikā atrodos telpās, un visapkārt ir visādi magnētiskā lauka avoti. Secināju, ka mans stacionārais dators rada traucējumus, kas pārklāj joslu no 120 līdz apmēram 140Mhz, tātad tam jābūt izslēgtam. Turpmāk mēģināšu izvest antenu izbraucienā uz atklātu pļavu.
"Attīstīta" bilde
Termālais skatījums ne pārāk veigsmīgs - eksperimenta laikā visur rietumeiropā ir ap +10°C
Augstākminētajos attēlos, kā redzat, ir liela deva traucējumu, kas radušies, pirmāmkārtām jau nepārāk precīzas antenas konstrukcijas dēļ. Tālāk - eksperimenta laikā atrodos telpās, un visapkārt ir visādi magnētiskā lauka avoti. Secināju, ka mans stacionārais dators rada traucējumus, kas pārklāj joslu no 120 līdz apmēram 140Mhz, tātad tam jābūt izslēgtam. Turpmāk mēģināšu izvest antenu izbraucienā uz atklātu pļavu.
