Sākums
Forums

Palīdziet ar ideju, kas savulaik lidoja Vaiņodē?

Izveidoja · 06.02.2016 · 11 ziņas
— Ziņas · 11LAPA 1 / 1 · IELĀDĒ…
Autors#1
06.02.2016 19:00
Jau laiciņu atpakaļ komentos pieskārāmies pad-laiku militārajai aviācijai Latvijā. Bija diezgan daudz MIG-21 u.c. iznīcinātāju, kā arī cita aviotehnika. MIG-21 un citi, kurus precīzāk neatceros, regulāri veica treniņlidojumus no Vaiņodes lidostas, saceldami baisu dārdoņu. Vasaras savos bērnības un pusaudžu gadus pavadīju pie Ventas augšpus Skrundas. Bija viens lidmašīnas tips, kurš parādījās retāk. Šķiet, parasti bija viens pats, un tas sacēla lielāku troksni par MIG. Viss būtu labi, ja vien līdzīga lidmašīna būtu jebkad atrodama kādā no tā laika katalogiem vai kinomateriāliem. Vienīgie, kuru kopējā forma tam atbilstu, būtu vai nu Mjasiščeva M-50, kas pilnīgi atkrīt, vai viena no Tu-138 versijām, kura tālāk par projekta uzmetumu netika. Tādēļ pacentos ar zīmuli un tinti atsaukt redzēto atmiņā. Tā kā pagājuši vairāki gadu desmiti, negarantēju 100% atbilstību. Tomēr forma un proporcijas sanāca tuvu tam, ko atceros. Tātad- lielāks par MIG-21. Spārns- taisna delta. Versija 1 bez stabilizātora, 2- ar to. Tā esamību precīzi neatminu. 4 dzinēji pie spārna. (!!! Tieši šis iemesls lietu padara tik mistisku.) Pieļauju, ka pie spārna varēja būt arī GG vai GZ raķetes, vai papildu degvielas tvertnes (versija 3, pieļaujot arī stabilizatora klātbūtni), taču atmiņā palikuši tieši dzineji. Vai kādam ir kas atmiņā no tiem laikiem? Vai doma, kur atrodama kāda informācija? PSRS, protams, bija lērums militāru noslēpumu. Tomēr īsti negribas ticēt, ka bērnībā nācies redzēt iznīcinātāju, kurš neeksistēja. Skanēto bildi ievietoju savās temp. bildēs.
#2
06.02.2016 20:21
manuprāt, Tavām atmiņām maisa 1 būtiska problēma. Ja Tu paskatīsies uz lērumu tīro delta spārnu lidaparātu, noteikti pamanīsi, ka visiem dzinēji ir piemontēti maksimāli tuvu korpusam. Tam par iemeslu ir fakts, ka deltas ir ļoti grūti kontrolēt mazā ātrumā - pie nosēšanās parasti šiem tipiem pitch angle/angle of attack ir diezgan liels - tātad purns ir gaisā. Tas savukārt noved pie tā, ka ķīlis (rudder) paliek relatīvā aizvējā un zaudē kontroli. Garākiem tipiem ar dalīto delta spārnu, kā Concordei vai TU144/m50 šī problēma nav tik izteikta. Ko tas nozīmē, ja viens dzinējs aizrijās? Pie nosēšanās pilotam nav iespējams lidaparātu noturēt taisni, jo dzinējs otrā pusē cenšās lidmašīnu apraut otrādi un ķīlim vairs nav nekāda efekta. Tāpēc visiem delta spārnu aparātiem dzinēji ir iemontēti vai nu pašā korpusā - zem tā, vai maksimāli tuvu tam - ja vienā pusē dzinējs nosprāgst, tam otram nebūs tik liels spēka plecs lai lidmašīnu aprautu riņķī un ir noturāms tīri ar aileronu. Es domāju, ka tas ko Tu redzēji visticamāk bija kaut kāds Su-15 / Su-17/-20/-22, kam bumbu vietā piestiprināti bija tukši podi. Nezinu, kā tolaik, bet mūsdienās militāristi nemīl treniņos lidināties apkārt ar bumbām pie spārniem - degvielas patēriņš pieaug ļoti jūtami un galu galā, ja gadās kaut kāda šmuce un pilotam jā-katapultējas, tad ir baigā atšķirība vai aparāts krīt lejā ar tik vien kā pustukšu bāku, vai pietiekoši daudz munīcijas, lai vienu normālu ciemu nopļautu no zemes virsas. Tātad munīciju stiprina tikai tad, kad ir konkrēts kaujas uzdevums vai šaušanas treniņš - lielākā daļa militāro lidojumu tādu nav. A priekš kam lidot ar tukšiem podiem? Tāpēc, ka trauksmes gadījumā ielikt tajā bumbu un aktivizēt to ir 20 minūšu jautājums, savukārt, ja pods ir noņemts pilnībā un spārns ir tīrs - mūsdienās, lai to normāli ar lāzeriem dabūtu precīzā līmenī, lai pilots varētu reāli trāpīt tur, kur tēmē, ir apmēram 4 stundu darbs veselai komandai.
#3
06.02.2016 23:22 · (rediģēts)
Su-15 vēl kaut cik varētu būt attālu līdzīgs. Su-9/11- arī stipri attālu. Pārējie Su, kurus minēji- noteikti nē. Kā jau teicu- vislīdzīgākie pēc formas- M-50 un B-58. Abi saprotamu iemeslu dēļ atkrīt. Tāpat, kā viena no Tu-138 versijām. Iespējams, ka deltas spārni bija uzlabotas, nevis perfekti taisnas formas. Tomēr- vai nu dzinēji, vai raķešu mulāžas pie spārniem vizuāli atceros pietiekami skaidri. Un tie bija krietni prāvi, salīdzinot ar pašu lidmašīnu. B-58 būtu pats līdzīgākais no visiem, tikai lielāks. Noteikti, ka skaidrību varētu ieviest kāds, kurš pats ir bijis klāt pad-laiku militārajai aviācijai Latvijā, un pārzina tā laika floti. Tāpēc arī tas tik ļoti ieintriģēja, jo vizuālā atmiņa man ir pietiekami laba. Ja Su-15 pie spārniem stiprinātu arī kā minimums 2x lielākas raķetes, nekā Google bildēs redzams, tad varētu mēģināt piekrist, un likties mierā. :)
#5
07.02.2016 01:02
:lol: Skice- jā, kaut gan tā nebija domāts. Lai gan atmiņām krietni tuvāki būtu 1 un 2. Ļoti jau var būt, ka toreiz lidoja Su-9 vai Su-15 ar krietni lielākām raķešu mulāžām. Vēl tikko Google bildes paurbu. Neatceros par stabilizātoru- nevaru to vizuāli atsaukt atmiņā. Spārni bija proporcionāli lieli- pilnīgi noteikti lielāki par Mig-21 un Su-11, un dikti šķiet, ka arī par Su-9/15. Ja vien tā nebūtu anekdote, teiktu, ka Vaiņodē šad tad paciemoties pieredzes apmaiņā atlidoja B-58. Bezmaz precīza forma, kādu redzēju bērnībā. Vēl kaut ko pavisam dīvainu redzēju šeit Skotijā, bet tas jau ir pavisam cits stāsts.
#7
07.02.2016 19:06
Airfield- var būt, ka Su-15. Ja vien tam pie spārniem var piemontēt apm. 2x lielākas raķetes, nekā redzams Google atrodamajā attēlu klāstā. Atmiņa arī spārnu zīmē it kā lielāku, attiecībā pret fizelāžu. Grūti jau atrast mūsdienās tādus, kuri tais laikos bija ar militāro aviāciju saistīti. Tie elementāri zinātu teikt, kādas lidmašīnas Latvijā bija, Vaiņodē- tai skaitā.
#10
07.02.2016 21:28
Tikko apskatīju dažus dokumentālos kinomateriālus. Droši jau vien, ka tas pats Su-15 arī būs, kaut arī atmiņa ietiepīgi zīmē vizuāli kaut ko nedaudz citādu- ar proporcionāli lielāku spārnu un noteikti- prāvākām raķetēm. Atceros arī pašus Su-15 tieši tādus, kādi atrodami neta dzīlēs. Kā arī MiG-21- to tur bija vesels spiets. Reizēm, kad bija zemie lidojumi, dārdoņa uz laiku sita ciet ausis un izdrebināja fiziski visas iekšas. Paldies par atsaucību!
LAPA 1 / 1 · 11 ZIŅAS · IELĀDĒ…
— Atbildēt