te nevar tā viennozīmīgi pateikt drīkst vai nedrīkst. Pirmais jautajums, vai mēs vispār kaut kādu cilvēka attēlu varam uzskatīt par personas datiem? Ja cilveks ir nekļūdīgi atpazīstams - tad jā, savukārt, ja uz sejas ir saules brilles, galvā virsū kapuce/lakats vai bildē cilvēks ir vienkārši tālu, izpikseļojies, respektīvi cilvēks nav viennozīmīgi atpazīstams, tad šādu attēlu par personas datiem nemaz nevar uzskatīt.
Otrs jautājums - vai šis te attēls pārkāpj cilvēka tiesības uz privāto dzīvi? Ja Tu esi to bildējis publiskā vietā un tas cilvēks tā īsti neko nedara, tad nekāda privātā dzīve nav aizskarta. Cita lieta, ja šim cilvēkam rokā ir atvērta alko pudele, tas urbina degunu vai dara citādi apkaunojošas lietas, tad to īsti publicēt nevajadzētu, ja vien sabiedrības intereses nav pārākas par šī te indivīda tiesību uz privāto dzīvi.
Viena atkāpe šeit varētu būt par to, ka cilvēks ir nobildēts savā darba vietā (teiksim lidostā somu krāmētājs) un iespējams, tas negrib, lai viss internets uzzina, ka viņš krāmē somas, jo čomiem sastāstījis, ka strādā par ATC.. Mēs par viņa vēlmēm un uzskatiem neko nezinām, kamēr tas cilvēks pats nenāk un nepasaka.. respektīvi bildi, manā skatījumā var publicēt, bet ja cilvēks palūdz, lai to izņem, tad tas arī būtu jāizdara
Salīdzinājumam izmantošu nesenu presē izskanējušu gadījumu:
Kivičs iet pa ielu neko nedara -droši vari bildēt un publicēt.
Kivičs iznāk no dzemdību nama ar savu tikko dzimušo atvasi, kāpj iekšā mašīnā, fotogrāfe cenšās pa visām varītēm nobildēt jaundzimušo, pat cauri mašīnas logiem - šī ir tāda pamatīga ielaušanās cilvēka privātajā dzīvē, loģiski, ka Kivičs sadusmojās, ieliek fotogrāfei pa tāsi..
Kivičs piedzerās un pagalmā sāk mētāt stikla pudeles - teorētiski bilde aizskārtu viņa tiesības uz privāto dzīvi, bet šajā gadījumā, tākā persona izdara pārkāpumu, tad tā fiksācija ir sabiedrības interesēs un tās ir pārakas par viņa tiesībām būt pālī..
Tādas tiesas par morāliem kaitējumiem parasti vairāk ir Britu/ASV padarīšana, nav gadījies dzirdēt, ka Latvijā kaut kas tāds izietu cauri pat reizēs, kad vajadzētu. Pa lielam, ja pieturamies pie veselā saprāta un nepublicējam cilvēkus tādā paskatā, kādā paši negribētu lai mūs bildē/publicē, tad problēmām nevajadzētu būt