Flightradar24

erv rakstīja

Attiecībā uz negatīvajiem augstumiem, ko novērojam. Ir aizdomas, ka tas ir saistīts ar altimetra uzstādījumu lidmašīnā, jo visticamāk ka raidītājs raida to augstumu, kādu uzrāda barometriskais altimetrs. Skaidroju - lai noteiktu augstumu, tiek, prasti ņemot, mērīts apkārtējā gaisa spiediens. Kā zināms, gaisa spiediens var mainīties atkarībā no laika apstākļiem, tādēļ altimetram ir grozāms kloķītis, ar kuru var uzstādīt faktisko spiedienu. Uz zemes un nelielā augstumā (LV un vairumā Eiropas valstu - līdz 5000 pēdu augstumam, to sauc par transition level (TL)) tiek izmantots t.s. QNH, kas ir piesaistīts konkrētai lidostai, vai precīzāk, meteostacijai. Pašlaik aktuālo spiedienu uzzina no laika ziņām kas tiek updeitots reizi pusstundā. Piloti to uzzina no dispečeriem pirms pacelšanās, vai nākot lejā, pirms TL šķērsošanas. Savukārt virs TL tiek uzstādīts t.s. QNE, proti standarta spiediens - 760mm pēc dzīvsudraba vai 1013.2 hPa. Tas tiek darīts tādēļ, lai visām lidmašīnām būtu vienots atskaites punkts pret ko mērīt augstumu. Citādi var iznākt situācija ka netālu atrodas 2 lidaparāti, vienam rāda piem 3000 pēdu un otram 4000, bet otram ir cits altimetra uzstādījums un faktiski jamais atrodas piemēram 3300 pēdu augstumā. Vai piem ar nepareizu altimetra uzstādījumu var aizķert kādu objektu uz zemes, esot pārliecībā ka ir drošs augstums. Nu lūk un pie pacelšanās, kad dispečeris dod atļauju pacelties, viņš norāda arī pirmo augstumu, kādu jāieņem pēc pacelšanās. Un ja šis norādītais augstums ir augstāk par TL, tad pilots var un drīkst jau uz zemes ieregulēt altimetru uz QNE. Ja tai laikā ir paaugstināts gaisa spiediens (kā tas ir šais dienās), tad uz skrejceļa altimetrs var rādīt negatīvu augstumu. Kā zināms, jo augstāk, jo zemāks spiediens un ja standarta apstākļi ir 1013 hPa jūras līmenī, tad piemēram tagad bija 1025 hPa, un sanāk ka esam zem jūras līmeņa. :) Nākot uz nosēšanos altimetram būtu jābūt noregulētam uz QNH un negatīviem augstumiem nebūtu jāparādās. Tālāk ir tīra spekulācija - sēžoties pēc instrumentiem, pilotu rīcībā ir citi līdzekļi pēc kā pārliecināties par korektu pozīciju uz glisādes (ILS uztvērējs), turklāt zem 2500 pēdām ir arī radara altimetrs kas mēra reālo augstumu virs zemes (ne j.l.!). Attiecīgi var pieņemt ka daži piloti vienk noignorē parasto altimetru un nepārliek to uz QNH. Nezinu cik sakarīgi saprotami šis īsais kurss sanāca. Tā altimetru būšana ir diezgan sarežģīta un piņķerīga būšana. Ja kam ir interese, var palasīties krieviski sīkāku skaidrojumu šeit. Krievijā vēl tas pasākums ir viltīgāks, tur ir vēl tāds jēdziens kā QFE, proti lidostas tuvumā altimetrs tiek iestādīts tā, ka uz skrejceļa rāda augstumu=0 (bet lidosta ta var būt piem. 500 metru augstumā!). Pēc QNH uz skrejceļa altimetrs rāda skrejceļa augstumu virs jūras līmeņa.

dzukovs rakstīja

nu QFE ir net ikai Krievijaa.tur vienkaarshi to lieto visu laiku.arii RIXam tornim var pieprasiit QFE lai iedod .

erv rakstīja

Re kā šorīt zviedri nabaga Golfu iztrenkājuši: Laikam aiz satraukuma par visu šito, nav izslēdzis uz zemes transponderu un tāpēc redzams gan turp gan atpakaļ ceļš.

flygradar rakstīja

Flygradar.nu is drawing a line as long as the callsin/flight number is the same. Sometimes the pilot forget to change transponder callsign and two flights are drawn with one line.