18.09.2012 16:44
Laipni aicināti apmeklēt.
Galerija „Mākslas Banka”, Jauniela – 14, Vecrīga
17. 09. 2012. – 29. 09. 2012.
Agnese Peļņa. Stikls.
Uldis Peļņa. Aviofoto.
„ AVIĀCI JĀ ”
It kā no divām atšķirīgām pusēm, ielūkojoties „aviācijā”, savs redzējums un sajūtas runā ar tehnoloģiski trauslā stikla un spoguļu valodu, kā arī caur objektīva stiklu uz delikāto aviācijas pasauli.
Ikvienam no mums kā indivīdam ir savas domas un par visu, kas notiek mums apkārt. Mums patīk apspriest, atbalstīt vai kritizēt to ko redzam, meklēt savus domubiedrus un dalīties ar viņiem. Bet tik ilgi, kamēr mūsu domas un izjūtas ir ietērptas vārdos, ir grūti definēt, kur es esmu, un kur ir mums apkārt esošās informācijas haoss, kurš dažkārt tik dziļi iespiežas mūsu domu telpā, ka precīzi pateikt, kur esmu es vai kāda cita uzbāzīgais viedoklis, paliek apgrūtinoši. Tāpēc sevis definēšanā, nevis ar domām un vārdiem, bet ar darbiem ir iespēja pašam noteikt zināmu atskaites punktu tam, kas tu esi, ko tu domā un dari.
Joprojām vērtēšana pēc darbiem, nevis vārdiem, ir universāls patiesības serums cilvēku sabiedrībai. Tāpēc, lai šis patiesības serums parāda, cik tālu mēs katrs atsevišķi kā indivīds un arī abi kopā, esam piesātinājušies ar to mūsu pasaules daļu, ko apzīmē ar vārdu aviācija.
Fotogrāfija un stikls ir tikai katra izvēlēti un iemīļoti izteiksmes līdzekļi šīm izjūtām, katrs ar savām iespējām un ierobežojumiem, un tie nebūt nav universāli, kā arī nav vienīgie. Tie ir atraduši savu ceļu, lai kļūtu par mūsus domu, ideju un darbu realizācijas instrumentiem. Tajā pašā laikā fotogrāfija kā māksla, attiecībā uz aviāciju, ir ierasts instruments, bet stikls vēl joprojām ir kaut kas jauns. Tomēr stiklu ar aviāciju saista zināma līdzība tajā, ko tie prasa attieksmē pret sevi. Tie abi ir saistīti ar savu trauslumu, un nevērīga attieksme kā pret vienu, tā pret otru, noved pie nevēlamām un neatgriezeniskām sekām. Šīs abas sfēras ir tehnologiski ļoti ietilpīgas, gan zinātnes resursu, gan talanta un laika ziņā. To augļi ir neparasti skaisti un spēj sniegt pārsteigumu un apbrīnu. Tie cilvēki, kas ir cieši saistīti ar kādu no šīm sfērām, ir spiesti sevī atsijāt un izvērtēt daudzas savas cilvēciskās vājības un parvertēt savu attieksmi it sevišķi pret citiem cilvēkiem, jo citādāk viņi paši tiek izstumti no šīs vides. Zināmā mērā tas ir skarbi, bet tādi ir spēles noteikumi, lai mēs katrs ar savu brīvības lidojumu nenodarītu pāri kādam tikpat brīvam cilvēkam mums blakus.
Šī izstāde ir par brīvību, par fizisku un arī garīgu, kura mums ir dota daudz lielākā mērā, nekā mēs to spētu iegūt bez aviācijas. Tas nav apgalvojums, tas ir tikai šīs izstādes redzējums.
Gallery „Mākslas Banka”, Jauniela – 14, Old Riga
17. 09. 2012. – 29. 09. 2012.
Agnese Peļņa, Glass.
Uldis Peļņa, Aviophotography.
„ AVIATI ON ”
Looking from two different perspectives into „ aviation” there is own approach for technically fragile glass and mirror language as well as for vision through lenses to delicate work of aviation.
For every one of us there is our own opinion on anything surrounding us. We like to analyze, support or criticize all we see, as well as we like to search for like-minded and share it with them. As long as our mind and emotions are expressed in words, it is hard to define, were I am and where is the chaos of information surrounding us, which sometimes penetrates our mind so deep that it becomes hard to distinguish between yourself or someone’s intrusive opinion. That is the reason why we define ourselves by actions and neither word or thought it is possible to set certain point of reference for who you are, what you think and what you do.
Judging by deeds not words is still universal tool or truth serum for human society. So let this particular serum of truth reveal how deep each of us and all together are saturated with the part of world which is called aviation.
Photography and glass is our choice and means of expression for these feelings, each having own advantages and limitations. They both have found their way to become the instruments for expression of our thoughts, ideas and actions.
Photography as an art in relation to aviation is habitual instrument opposite to the glass which is still to be discovered. However glass and aviation has some certain common features in handling. Both are relatively fragile and careless attitude as for one or other may lead to irreversible consequences. Both of these fields are technologically capacitive as for science resources, as talent and time. The fruits however are unusually beautiful and could bring surprise and admiration. People which are closely linked to one of these fields are required to screen themselves and assess demerits, otherwise it could led to self-isolation from this special environment. In some way it is harsh, but these are the rules of this game in order for each of us with our own flight of freedom not to harm someone near us enjoying the same freedom.
This exhibition is about freedom, physical and mental, which we have in greater amount as it would be without the aviation. This is not a statement, this is the vision of this exhibition.
Agnese Peļņa
Uldis Peļņa
Galerija „Mākslas Banka”, Jauniela – 14, Vecrīga
17. 09. 2012. – 29. 09. 2012.
Agnese Peļņa. Stikls.
Uldis Peļņa. Aviofoto.
„ AVIĀCI JĀ ”
It kā no divām atšķirīgām pusēm, ielūkojoties „aviācijā”, savs redzējums un sajūtas runā ar tehnoloģiski trauslā stikla un spoguļu valodu, kā arī caur objektīva stiklu uz delikāto aviācijas pasauli.
Ikvienam no mums kā indivīdam ir savas domas un par visu, kas notiek mums apkārt. Mums patīk apspriest, atbalstīt vai kritizēt to ko redzam, meklēt savus domubiedrus un dalīties ar viņiem. Bet tik ilgi, kamēr mūsu domas un izjūtas ir ietērptas vārdos, ir grūti definēt, kur es esmu, un kur ir mums apkārt esošās informācijas haoss, kurš dažkārt tik dziļi iespiežas mūsu domu telpā, ka precīzi pateikt, kur esmu es vai kāda cita uzbāzīgais viedoklis, paliek apgrūtinoši. Tāpēc sevis definēšanā, nevis ar domām un vārdiem, bet ar darbiem ir iespēja pašam noteikt zināmu atskaites punktu tam, kas tu esi, ko tu domā un dari.
Joprojām vērtēšana pēc darbiem, nevis vārdiem, ir universāls patiesības serums cilvēku sabiedrībai. Tāpēc, lai šis patiesības serums parāda, cik tālu mēs katrs atsevišķi kā indivīds un arī abi kopā, esam piesātinājušies ar to mūsu pasaules daļu, ko apzīmē ar vārdu aviācija.
Fotogrāfija un stikls ir tikai katra izvēlēti un iemīļoti izteiksmes līdzekļi šīm izjūtām, katrs ar savām iespējām un ierobežojumiem, un tie nebūt nav universāli, kā arī nav vienīgie. Tie ir atraduši savu ceļu, lai kļūtu par mūsus domu, ideju un darbu realizācijas instrumentiem. Tajā pašā laikā fotogrāfija kā māksla, attiecībā uz aviāciju, ir ierasts instruments, bet stikls vēl joprojām ir kaut kas jauns. Tomēr stiklu ar aviāciju saista zināma līdzība tajā, ko tie prasa attieksmē pret sevi. Tie abi ir saistīti ar savu trauslumu, un nevērīga attieksme kā pret vienu, tā pret otru, noved pie nevēlamām un neatgriezeniskām sekām. Šīs abas sfēras ir tehnologiski ļoti ietilpīgas, gan zinātnes resursu, gan talanta un laika ziņā. To augļi ir neparasti skaisti un spēj sniegt pārsteigumu un apbrīnu. Tie cilvēki, kas ir cieši saistīti ar kādu no šīm sfērām, ir spiesti sevī atsijāt un izvērtēt daudzas savas cilvēciskās vājības un parvertēt savu attieksmi it sevišķi pret citiem cilvēkiem, jo citādāk viņi paši tiek izstumti no šīs vides. Zināmā mērā tas ir skarbi, bet tādi ir spēles noteikumi, lai mēs katrs ar savu brīvības lidojumu nenodarītu pāri kādam tikpat brīvam cilvēkam mums blakus.
Šī izstāde ir par brīvību, par fizisku un arī garīgu, kura mums ir dota daudz lielākā mērā, nekā mēs to spētu iegūt bez aviācijas. Tas nav apgalvojums, tas ir tikai šīs izstādes redzējums.
Gallery „Mākslas Banka”, Jauniela – 14, Old Riga
17. 09. 2012. – 29. 09. 2012.
Agnese Peļņa, Glass.
Uldis Peļņa, Aviophotography.
„ AVIATI ON ”
Looking from two different perspectives into „ aviation” there is own approach for technically fragile glass and mirror language as well as for vision through lenses to delicate work of aviation.
For every one of us there is our own opinion on anything surrounding us. We like to analyze, support or criticize all we see, as well as we like to search for like-minded and share it with them. As long as our mind and emotions are expressed in words, it is hard to define, were I am and where is the chaos of information surrounding us, which sometimes penetrates our mind so deep that it becomes hard to distinguish between yourself or someone’s intrusive opinion. That is the reason why we define ourselves by actions and neither word or thought it is possible to set certain point of reference for who you are, what you think and what you do.
Judging by deeds not words is still universal tool or truth serum for human society. So let this particular serum of truth reveal how deep each of us and all together are saturated with the part of world which is called aviation.
Photography and glass is our choice and means of expression for these feelings, each having own advantages and limitations. They both have found their way to become the instruments for expression of our thoughts, ideas and actions.
Photography as an art in relation to aviation is habitual instrument opposite to the glass which is still to be discovered. However glass and aviation has some certain common features in handling. Both are relatively fragile and careless attitude as for one or other may lead to irreversible consequences. Both of these fields are technologically capacitive as for science resources, as talent and time. The fruits however are unusually beautiful and could bring surprise and admiration. People which are closely linked to one of these fields are required to screen themselves and assess demerits, otherwise it could led to self-isolation from this special environment. In some way it is harsh, but these are the rules of this game in order for each of us with our own flight of freedom not to harm someone near us enjoying the same freedom.
This exhibition is about freedom, physical and mental, which we have in greater amount as it would be without the aviation. This is not a statement, this is the vision of this exhibition.
Agnese Peļņa
Uldis Peļņa
