Man dažas reizes pagadījās ar 32-vietīgajiem- mazliet pa Sibīriju un vienu reizi no Spilves uz toreizējo Ļeņingradu.24-vietīgajs nav gadījies būt.Pad- laikos augstākais "sasniegums" bija lidojums ar prestižo Il-62.Pat noveicās ar Official Olympic Career- lidoju 1980. tūlīt pēc olimpiādes.Visbiežāk jau nācās ar Tu-134A un vēlāk 134B.
Nu, teiksim, doties komandējumā ar lidmašīnu nebija nekāds retums.
Ja darbs, piemēram, ir saistīts ar biežiem ceļojumiem varēja nolidot krietnu laiku...
Nu tas skaidrs, jautājums man drīzāk bija, kas tās par profesijām- amatiem, kas varēja tā lidot? Viss kas man nāk prātā ir kaut kādi svarīgi partijas biedri. Man pat sencim, kas milicijai autiņus dzina no Toljati, bija arī turpceļā jābrauc ar auto, kas no šodienas cilvēkstundu izmaksām būtu pilnīgi neataisnojams izdevums
Man liekas, ka lidojumi PSRS ietvaros nebija nekāda ekstra... atceros, ka mani vecu vecie stāstīja par bēdīgi slaveno Krimu tagad. 25 rubļi maksāja biļete uz lidojumiem lielās tēvijas ietvaros... Sarežģītāk bija ar izkļūšanu ārpus dzelzs priekškara...
Mārtiņ- ja Tu jautāji man- tad biju VISPARASTĀKAIS PSRS keksis- pad-laikos strādāju kā vidējais medpersonāls.Savu Altaja ceļojumu sapelnīju vēl vidusskolas pēdējā vasaras brīvlaikā arheologos.Ne reizi vien lidinājos uz Maskavu un šad tad uz Ļeņingradu, kad to tā sauca.Tas nebija nekas tāds, ko pa reizei nevarēja atļauties.Salīdzinājumam- pudele degvīna piķoja apm.4-6 rbļ.Lidmašīnas biļete Rīga- Maskava- 21 rbļ.Fotokamera Zenit-E- apm 85 rbļ.
Altaja ceļojums maksāja kaut kur 140 rbļ., un tur jau vien bija 5 lidojumi- tai skaitā-2x Il-62; 3x Jak-40 un pat ar helikopteru Mi-8.
Bija problēma - biļešu deficīts. Cenas mazas, gribētāju daudz.
Par ārzemēm - bija grūti dabūt iespēju (atļauju) braukt uz ārzemēm vispār . Nav tā ka bija tieši ar aviotransportu saistītas problēmas...
80-os biļete Rīgā-Ļeņingrada maksāja 16 rbļ. Man liekas, vienalga ar kādu tipu - Tu-134 vai Jak-40.
(Abos galapunktos Tu un Jak izmantoja dažādas lidostas). Rīgā - "Tu" no RIXa, "Jak" no Spilves...
Airfield- Pulkovas lidosta jau skaitījās makten glauna.Tur pa reizei varēja arī kādu rietumu dampi dabūt redzēt- piem.- SAS DC-9.Tā jau bija eksotika toreiz.Toties Rževka bija pavisam necila tik lielai pilsētai, kāda bija Ļeņingrada.
Gaisa satiksme ar ārzemēm tomēr pastāvēja, bet, man liekas, lidoja tikai uz Maskavu un Ļeņingradu un, var but vel uz pāris vietām. Neskaitot socvalstis, lidoja Pan Am, SAS, Lufthansa, JAL, Finnair, Air France, Air India, Iraqi... Laikam, vel kaut kādi...
Airfield- protams, ka pastāvēja.Tur sūtīja prestižos (un patiešām labos savai paaudzei) Il-62M; arī Tu-134 un 154, vēlāk-arī Il-86.(Pirmāk- Il-18, Tu-104 un skaistuli Tu-114.)
Atceros, kā elpu aizrāva, kad savām acīm Maskavas Šeremetjevā skatīju JAL B747.Toreiz bija nonsenss pat iedomāties ar tādu kādreiz lidot.
Bija jau arī citas lidostas, kur bija starptautiskie reisi- Minska, Habarovska...droši vien, ka vēl kāda.
81-jā biju praksē tagadējā RIXā. Toreiz bija kravas reiss reizi nedēļā ar IL 76 uz Parīzi. Bet Spilvē pēdējā palika vietējā aviācija uz Liepāju un Rēzekni, par pēdējo varbūt kļūdos
Tas jau bija vesels piedzīvojums- redzēt rietumu kuģus.Gadījās skatīt 707, 727, Trident, Caravelle, DC-8 Dc-9 un 747 Maskavā- Rīgas reisus apkalpoja Šeremetjeva.
Nja... nu 20rub jau sakrāt nebija nekāda lielā māksla tajā laikā. Tukšās pudeles nododot, varēja ļoti ātri tik pie džungura... atceros pats kā slapsītjos pa grāvjiem un lasīju... 20kapeikas par vienu...:)
P.S.. lai nebūtu uzbraucienu par dīkdienību, tad es tajā laikā (80tie) knapi skolā sāku iet... tā kā man pudeļu lasīšana ir piedodama :D
" Ārzemnieki pārsvarā brīvdienās lidoja (S un Sv).."
Bija viens brīdis, kad ārzemnieki vispār iekš LV tika kautkādos noteiktos datumos. Un tā ierašanās bija caur Helsinkiem... talāk uz Rīgu ar autobusiem.
Es, savukārt, 11to klasi pabeidzu 1981.
Un jau sen biju samīlējies "ļotenēs".Man bija ļoti daudz VDR ražoto līmējamo modeļu, un reti, kuru pasažieru kuģi tai paaudzē nepazinu pēc skata.Nemaz ne;saubos, ka tieši lidmašīnas būtu toreiz ar skubu bildējis ar savu Zenit-E, bet tas militāru apsvērumu dēļ parastam ļaužam bija uz stingrāko noliegts.
Big.Aris... nezinu kā bija ar ierobežojumiem uz foto tajā laikā... noteikti jau ka bija, ņemot vērā tā laiak aukstā kara bailes... bet nu mums ir arī kadri no tiem laikiem... aviofoto.lv/?c=bilde&id=6041&au…
Orix- lidostas un lidmašīnas bildēt bija aizliegts- tāpat, kā tiltus, dz/ceļus, ostas, un ko tik vēl nē.Tomēr tā bija paaudze tikai ar milici (vai KGB-šņiku), toties- bez CCTV.Bildēja visi un visu kaut ko uz nebēdu.Lidostās, vienīgi, bija krietni lielākas izredzes uzrauties- tur visādu pogainu un nepogainu orgānu bija- cik uziet.
Ticu... bet arī šodien dažkārt RIX drošības dienests mēdz padraudēt spotteriem pie žoga... tikai īsti juridiski viņi mums piesieties nevar... un tajā pat laikā lielā daļā citu lidostu ir ierīkotas speciālas terases, laukumi utt priekš cilvēkiem, kas vēro/fotografē lidmašīnas. Tā kā kautkur padomju gars vēl te mājo :D
Brīvdienās lidoja tajā ziņā, kā Rietumu kompāniju reisi, piemēram uz LED bija sestdienās in svētdienās.
Par bildēšanu - protams cilvēki bildēja pa klusiņām . Pat armijā.
Pēc n-tajām korekcijām visu terorismu sakarā arī Pasaulē pēdējos gados ir izmaiņas- piem.- ļoti daudzas skatu terases slēgtas.
Pats savulaik UK "sarkanajā" trauksmē (gadus 7us atpakaļ, ja pareizi atminu) patrāpījos pašā epicentrā- tieši tajā dienā lidoju caur Stenstedu atpakaļ no atvaļinājuma.Sajūta bija baisa!
Brīvdienās lidoja tajā ziņā kā "rietumniekiem" reisi, piemēram, uz LED bija pārsvarā sestdien vai svētdien.
Par bildēšanu. Tā bija kā Big.Aris raksta. Bet cilvēki bildēja pa klusiņām. Pat armijā....
Pad-laikos jau arī fototehnika bija cita- tāda mūsdienās pašsaprotama lieta kā zoom bija pieejama tikai pavisam nedaudziem profesionāļiem.Tas bija ārkārtīgs retums un maksāja milzu naudu. Ko uz filmiņas dabūji, ar to pašam arī bija jātiek galā.Toties profesionāļi gan saka- tie, kuri prata uzbildēt normālu bildi ar "Smenu" un paši dabūt to uz fotopapīra, jau "pēc definīcijas" nav ar pliku roku ņemami.
Starp citu, veikalos bija brīvi pieejams tāds komplekts - fotobise (ar teleobjektivu) "Zenit" "Photosniper" metāla koferītī. Maksāja, man liekas, 300 rbļ. Dārgs prieks.
Krietni agrāk. Bet šis komplekts parasti bija vienīgais, kas bija brīvi pieejams... Viss pārējais - deficīts. Dabūt varēja arī citas lietas, jautājums - par kādu cenu...
Airfield- es nekad gan netiku šo daiktu nevienā veikalā redzējis agrāk.Šo to dabūt varēja, bet optika bija nāvīgs deficīts.Un tad bija brīdis, kad pēkšņi visa fototehnika tapa pieejama.
Pad-laikos jau bezmaz visu varēja dabūt.Organizācija-LatBlatProm.
Atceros plauktos FED, Vilija, Smena, Zenit TTL, Etjud un vēl šo to, bet Zenit ar Tair-3- gan nekad netiku manījis.Tāds bija manam radam Valmierā, kurš bija profesionālis.To pašu populāro Zenit-E varēja dabūt ļoti retu reizi.Kad uz 1980. uz kamerām sāka likt olimpiskās emblēmas, tās līdz ar to sadārdzinot, kaut kas bik tā kā vairāk uzradās.
Autors neiebilst pret konstruktīvu kritiku par saviem attēliem.
Mazajā attēlā tā kā uz Concordu velk... :)
Ir lidots ar šādu.Bija gluži kā trolejbusā.
Ne, trolejbusā vairāk vietas....:)
Šamajā bija 32 vietas.Krēsliņi- tādi pavisam mazi.Tāpēc jau trolejbusu atgādināja.
Es arī lidoju. Ar 32-vietigo. Salīdzinot ar Tu-134 bija savāda sajūta. Vietas patiešām bija ļoti maz. Pirmie Jak-40 varianti bija ar 24 vietam
Man dažas reizes pagadījās ar 32-vietīgajiem- mazliet pa Sibīriju un vienu reizi no Spilves uz toreizējo Ļeņingradu.24-vietīgajs nav gadījies būt.Pad- laikos augstākais "sasniegums" bija lidojums ar prestižo Il-62.Pat noveicās ar Official Olympic Career- lidoju 1980. tūlīt pēc olimpiādes.Visbiežāk jau nācās ar Tu-134A un vēlāk 134B.
ja nav noslēpums, ar ko nodarbojies tolaik? Neba nu ierindas pilsonis tik daudz varēja lidināties apkārt, cik no vecākiem dzirdēts.
Nu, teiksim, doties komandējumā ar lidmašīnu nebija nekāds retums. Ja darbs, piemēram, ir saistīts ar biežiem ceļojumiem varēja nolidot krietnu laiku...
Nu tas skaidrs, jautājums man drīzāk bija, kas tās par profesijām- amatiem, kas varēja tā lidot? Viss kas man nāk prātā ir kaut kādi svarīgi partijas biedri. Man pat sencim, kas milicijai autiņus dzina no Toljati, bija arī turpceļā jābrauc ar auto, kas no šodienas cilvēkstundu izmaksām būtu pilnīgi neataisnojams izdevums
Man liekas, ka lidojumi PSRS ietvaros nebija nekāda ekstra... atceros, ka mani vecu vecie stāstīja par bēdīgi slaveno Krimu tagad. 25 rubļi maksāja biļete uz lidojumiem lielās tēvijas ietvaros... Sarežģītāk bija ar izkļūšanu ārpus dzelzs priekškara...
Mārtiņ- ja Tu jautāji man- tad biju VISPARASTĀKAIS PSRS keksis- pad-laikos strādāju kā vidējais medpersonāls.Savu Altaja ceļojumu sapelnīju vēl vidusskolas pēdējā vasaras brīvlaikā arheologos.Ne reizi vien lidinājos uz Maskavu un šad tad uz Ļeņingradu, kad to tā sauca.Tas nebija nekas tāds, ko pa reizei nevarēja atļauties.Salīdzinājumam- pudele degvīna piķoja apm.4-6 rbļ.Lidmašīnas biļete Rīga- Maskava- 21 rbļ.Fotokamera Zenit-E- apm 85 rbļ. Altaja ceļojums maksāja kaut kur 140 rbļ., un tur jau vien bija 5 lidojumi- tai skaitā-2x Il-62; 3x Jak-40 un pat ar helikopteru Mi-8.
Bija problēma - biļešu deficīts. Cenas mazas, gribētāju daudz. Par ārzemēm - bija grūti dabūt iespēju (atļauju) braukt uz ārzemēm vispār . Nav tā ka bija tieši ar aviotransportu saistītas problēmas...
Nu jā airfield.. tā es to arī biju domājis un tāpēc pieminēju tieši dzelzs priekškaru.
80-os biļete Rīgā-Ļeņingrada maksāja 16 rbļ. Man liekas, vienalga ar kādu tipu - Tu-134 vai Jak-40. (Abos galapunktos Tu un Jak izmantoja dažādas lidostas). Rīgā - "Tu" no RIXa, "Jak" no Spilves...
Airfield- Pulkovas lidosta jau skaitījās makten glauna.Tur pa reizei varēja arī kādu rietumu dampi dabūt redzēt- piem.- SAS DC-9.Tā jau bija eksotika toreiz.Toties Rževka bija pavisam necila tik lielai pilsētai, kāda bija Ļeņingrada.
Gaisa satiksme ar ārzemēm tomēr pastāvēja, bet, man liekas, lidoja tikai uz Maskavu un Ļeņingradu un, var but vel uz pāris vietām. Neskaitot socvalstis, lidoja Pan Am, SAS, Lufthansa, JAL, Finnair, Air France, Air India, Iraqi... Laikam, vel kaut kādi...
Pulkovā varēja redzēt ne tikai DC-9 (SAS un Finnair), bet arī B707, B727 un, man liekas, "Caravelle"..
Airfield- protams, ka pastāvēja.Tur sūtīja prestižos (un patiešām labos savai paaudzei) Il-62M; arī Tu-134 un 154, vēlāk-arī Il-86.(Pirmāk- Il-18, Tu-104 un skaistuli Tu-114.) Atceros, kā elpu aizrāva, kad savām acīm Maskavas Šeremetjevā skatīju JAL B747.Toreiz bija nonsenss pat iedomāties ar tādu kādreiz lidot. Bija jau arī citas lidostas, kur bija starptautiskie reisi- Minska, Habarovska...droši vien, ka vēl kāda.
81-jā biju praksē tagadējā RIXā. Toreiz bija kravas reiss reizi nedēļā ar IL 76 uz Parīzi. Bet Spilvē pēdējā palika vietējā aviācija uz Liepāju un Rēzekni, par pēdējo varbūt kļūdos
Tas jau bija vesels piedzīvojums- redzēt rietumu kuģus.Gadījās skatīt 707, 727, Trident, Caravelle, DC-8 Dc-9 un 747 Maskavā- Rīgas reisus apkalpoja Šeremetjeva.
Ārzemnieki pārsvarā brīvdienās lidoja (S un Sv)
Nja... nu 20rub jau sakrāt nebija nekāda lielā māksla tajā laikā. Tukšās pudeles nododot, varēja ļoti ātri tik pie džungura... atceros pats kā slapsītjos pa grāvjiem un lasīju... 20kapeikas par vienu...:) P.S.. lai nebūtu uzbraucienu par dīkdienību, tad es tajā laikā (80tie) knapi skolā sāku iet... tā kā man pudeļu lasīšana ir piedodama :D
:)
" Ārzemnieki pārsvarā brīvdienās lidoja (S un Sv).." Bija viens brīdis, kad ārzemnieki vispār iekš LV tika kautkādos noteiktos datumos. Un tā ierašanās bija caur Helsinkiem... talāk uz Rīgu ar autobusiem.
Es, savukārt, 11to klasi pabeidzu 1981. Un jau sen biju samīlējies "ļotenēs".Man bija ļoti daudz VDR ražoto līmējamo modeļu, un reti, kuru pasažieru kuģi tai paaudzē nepazinu pēc skata.Nemaz ne;saubos, ka tieši lidmašīnas būtu toreiz ar skubu bildējis ar savu Zenit-E, bet tas militāru apsvērumu dēļ parastam ļaužam bija uz stingrāko noliegts.
Big.Aris... nezinu kā bija ar ierobežojumiem uz foto tajā laikā... noteikti jau ka bija, ņemot vērā tā laiak aukstā kara bailes... bet nu mums ir arī kadri no tiem laikiem... aviofoto.lv/?c=bilde&id=6041&au…
Orix- lidostas un lidmašīnas bildēt bija aizliegts- tāpat, kā tiltus, dz/ceļus, ostas, un ko tik vēl nē.Tomēr tā bija paaudze tikai ar milici (vai KGB-šņiku), toties- bez CCTV.Bildēja visi un visu kaut ko uz nebēdu.Lidostās, vienīgi, bija krietni lielākas izredzes uzrauties- tur visādu pogainu un nepogainu orgānu bija- cik uziet.
Ticu... bet arī šodien dažkārt RIX drošības dienests mēdz padraudēt spotteriem pie žoga... tikai īsti juridiski viņi mums piesieties nevar... un tajā pat laikā lielā daļā citu lidostu ir ierīkotas speciālas terases, laukumi utt priekš cilvēkiem, kas vēro/fotografē lidmašīnas. Tā kā kautkur padomju gars vēl te mājo :D
Brīvdienās lidoja tajā ziņā, kā Rietumu kompāniju reisi, piemēram uz LED bija sestdienās in svētdienās. Par bildēšanu - protams cilvēki bildēja pa klusiņām . Pat armijā.
ļoti interesanta diskusija izvērtās, daudz jauna uzzināju, paldies!
Pēc n-tajām korekcijām visu terorismu sakarā arī Pasaulē pēdējos gados ir izmaiņas- piem.- ļoti daudzas skatu terases slēgtas. Pats savulaik UK "sarkanajā" trauksmē (gadus 7us atpakaļ, ja pareizi atminu) patrāpījos pašā epicentrā- tieši tajā dienā lidoju caur Stenstedu atpakaļ no atvaļinājuma.Sajūta bija baisa!
Brīvdienās lidoja tajā ziņā kā "rietumniekiem" reisi, piemēram, uz LED bija pārsvarā sestdien vai svētdien. Par bildēšanu. Tā bija kā Big.Aris raksta. Bet cilvēki bildēja pa klusiņām. Pat armijā....
Pad-laikos jau arī fototehnika bija cita- tāda mūsdienās pašsaprotama lieta kā zoom bija pieejama tikai pavisam nedaudziem profesionāļiem.Tas bija ārkārtīgs retums un maksāja milzu naudu. Ko uz filmiņas dabūji, ar to pašam arī bija jātiek galā.Toties profesionāļi gan saka- tie, kuri prata uzbildēt normālu bildi ar "Smenu" un paši dabūt to uz fotopapīra, jau "pēc definīcijas" nav ar pliku roku ņemami.
Starp citu, veikalos bija brīvi pieejams tāds komplekts - fotobise (ar teleobjektivu) "Zenit" "Photosniper" metāla koferītī. Maksāja, man liekas, 300 rbļ. Dārgs prieks.
Brīvi pieejams gan tas tapa vēlāk- 80-to vidū.Pirms tam maināmo optiku ar uguni bija jāmeklē.
Krietni agrāk. Bet šis komplekts parasti bija vienīgais, kas bija brīvi pieejams... Viss pārējais - deficīts. Dabūt varēja arī citas lietas, jautājums - par kādu cenu...
Airfield- es nekad gan netiku šo daiktu nevienā veikalā redzējis agrāk.Šo to dabūt varēja, bet optika bija nāvīgs deficīts.Un tad bija brīdis, kad pēkšņi visa fototehnika tapa pieejama. Pad-laikos jau bezmaz visu varēja dabūt.Organizācija-LatBlatProm.
Parasto mikrorajonu universālveikalu fotonodaļās...
Atceros plauktos FED, Vilija, Smena, Zenit TTL, Etjud un vēl šo to, bet Zenit ar Tair-3- gan nekad netiku manījis.Tāds bija manam radam Valmierā, kurš bija profesionālis.To pašu populāro Zenit-E varēja dabūt ļoti retu reizi.Kad uz 1980. uz kamerām sāka likt olimpiskās emblēmas, tās līdz ar to sadārdzinot, kaut kas bik tā kā vairāk uzradās.
Autors neiebilst pret konstruktīvu kritiku par saviem attēliem.
Ielogojieties, lai pievienotu komentāru