tad jau manuāli.. automātiem nekādas indikācijas par normālu darbību nebūs, tikai pop-upi gadījumā, ja sistēma detektējusi problēmu
vispār jau daudz negribās diskutēt par tēmu, ne ētisku apsvērumu dēļ, ne māņticības.. turpmāk teiktais ir tīra teorija -
tad, kad apledo pitot tubes, tas, kas notiek pitot-static sistēmā ir, ka dinamiskais spiediens saglabājas konstants. Ja lidmašīna nemaina augstumu, arī statiskais spiediens saglabājas konstants, līdz ar to ātruma rādītājs saglabās vērtību, kāda ir bijusi sasalšanas brīdī.
Lidmašīnai turpinot audzēt augstumu, statiskais spiediens krīt, tāpēc pie aizsalušas trubas uzrādīsies, ka ātrums (strauji?) samazinās. (cik strauji ir jautājums, man reiz bija ūdens pašā sistēmā un vēlamie 100 mezgli nokritās uz katastrofāliem 40 kt sekundes laikā, bet tas ir cits stāsts).
Pieņemot, ka ir iestājies šāds scenārijs, pilots mēģinās dabūt atpakaļ ātrumu palielinot dzinēju apgriezienus un spiežot purnu uz leju (pēc pacelšanās, pie 1500ft +/-500ft būtu sagaidāms, ka lidmašīnas jauda tiek pārslēgta no TO thrust (91%?) uz Climb Thrust (89?) -, secinot, ka ātrums krīt un briest ziepes, būtu pieļaujams dzinējus aizdzīt līdz 100%)
Būtībā pilotu no pirmās dienas māca, ka grīste nav pieļaujama, lai tur vai kas, ja rodas bažas par tuvojošos grīsti, ir jāspiež purns lejā, jāuzņem ātrums. Pie sasaluša pitot tube, pilots redzēs ka ātrums aug ļoti negribīgi un tas vēl vairāk kairinās instinktu spiest purnu lejā.
Tiklīdz pilots sāk iet instrumentu nodarbības un it īpaši MCC/JOC kursu, instrumentu problēmām tiek pievērsta krietni lielāka uzmanība. Tur simaltoros tiek simulētas instrumentu un sensoru atteices un tiek iemācīts pilotam lidot pēc dzinēja apgriezieniem un mākslīgā horizonta.
Manuprāt tas viss ir daudz par vēlu, jo tad, kad iestājās krīze, cilvēks zemapziņā vispirms izvilks tās spējas, kas ir vissenākās un kas visvairāk atmiņā ir iesēdušās, t.i. spiest degunu lejā un audzēt ātrumu
gala rezultātā varu pateikt tikai to - esmu simulatoros nosēdējis entās stundas, kur šis viss ir trenēts un izmēģināts un izdarīts.. cilvēks var ērtā kubkrēslā sēdēt un spriedelēt kā vajadzēja darīt un kā vajadzēja reaģēt, beigu beigās mēs neviens nezinām, kad izkritīs mūsu neveiksmīgā loze un kad mēs vienkārši kļūdīsimies.
