nepārvaldu krievu valodu tehniskā līmenī, nemācēšu teikt, vai airfield linki jau iedeva atbildi par spārnu formu, bet mans spriedums sekojošs - samazinot spārna kordu un padarot to tievāku ir iespējams panākt, ka gaisa plūsma paliek lamināra pie lielākiem uzplūdes leņķiem salīdzinot ar pārējo spārna daļu. Šim lidmašīnas dizainam tas var būt noderīgi, lai nodrošinātu dzinējus ar gaisa plūsmu ja deguns ir augstu gaisā preventējot to no izdzišanas un vēljosvarīgāk - apgādājot pašu asti ar gaisa plūsmu, lai gadījumā ja ir iestājusies grīste, astei būtu pietiekoši daudz gaisa apkārt, lai no tās varētu izkļūt. Problēma ar augstajām T-tipa astēm ir, ka iekļūstot grīstē, tās bieži vien nonāk spārnu "aizvējā" un pilots gribēdams nevar nospiest purnu lejā, lai no tās izkļūtu. Modernus T-astes aparātus obligāti jāaprīko ar stick-pusher, kas purnu nospiedīs zemē, gadījumā, ja lidmašīna tuvosies grīstei
no otras puses, šādam dizainam varētu būt arī savs mīnuss - ja runājam par grīsti - spārnam atsevišķas sekcijas iekļūst grīstē pie atsevišķiem lenķiem, lainera spārns nenokļūst grīstē viss vienlaicīgi. No aerodinamikas viedokļa, ir labi, ja spārna sakne ieietu grīstē pirmā, tāpēc, ka to ir vieglāk pamanīt, jo zūd lielākā daļa cēlējspēka, taču spārna gals un aileroni turpina būt efektīgi palīdzot pilotam manervēt un pasargāt lidmašīnu no nokļūšanas spirālē. Ja spārna gals ieiet grīstē pirmais, to pamanīt nav tik vienkārši, taču spirāle var izveidoties ļoti strauji un no tās iziet var vairs lietojot tikai ķīli - aileroni tajā brīdī jau ir pilnīgi neefektīvi.
Par šo "suņa zobu" ir ticis arī stāstīts dokumentālajās filmās par lainera vēsturi. Pat 1980. gadā palaimējās 2x lidot. Šis zobs bija labi redzams pa logu.
Āri pastāsti, ko stāstīja dokumentālajās filmās?
Tas bija samērā populārā līmenī. Ne tik konkrēti un detalizēti, kā Tu izsakies augstāk. Tik vien atceros, ka šis risinājums tika pielietots, atstājot praktiski tīru spārnu bez papildus gaisa plūsmas novirzīšanas ierīcēm. Pasen, kā skatījos materiālus Youtube. Noteikti, ka tie tur joprojām atrodami.
Jāpiekrīt Mārtiņam, dizainā pilnīgi noteikti ir domāts par laminar airflow (uz īsāka spārna platuma rēķina) priekš abiem engines.
Es domāju, kā lasāmvielu par Il-62 aerodinamiku var atrast... Te vispārējais apraksts il-62.ru/description, kur pieminēts arī spārns. Te vēl avia.pro/blog/il-62
nepārvaldu krievu valodu tehniskā līmenī, nemācēšu teikt, vai airfield linki jau iedeva atbildi par spārnu formu, bet mans spriedums sekojošs - samazinot spārna kordu un padarot to tievāku ir iespējams panākt, ka gaisa plūsma paliek lamināra pie lielākiem uzplūdes leņķiem salīdzinot ar pārējo spārna daļu. Šim lidmašīnas dizainam tas var būt noderīgi, lai nodrošinātu dzinējus ar gaisa plūsmu ja deguns ir augstu gaisā preventējot to no izdzišanas un vēljosvarīgāk - apgādājot pašu asti ar gaisa plūsmu, lai gadījumā ja ir iestājusies grīste, astei būtu pietiekoši daudz gaisa apkārt, lai no tās varētu izkļūt. Problēma ar augstajām T-tipa astēm ir, ka iekļūstot grīstē, tās bieži vien nonāk spārnu "aizvējā" un pilots gribēdams nevar nospiest purnu lejā, lai no tās izkļūtu. Modernus T-astes aparātus obligāti jāaprīko ar stick-pusher, kas purnu nospiedīs zemē, gadījumā, ja lidmašīna tuvosies grīstei
no otras puses, šādam dizainam varētu būt arī savs mīnuss - ja runājam par grīsti - spārnam atsevišķas sekcijas iekļūst grīstē pie atsevišķiem lenķiem, lainera spārns nenokļūst grīstē viss vienlaicīgi. No aerodinamikas viedokļa, ir labi, ja spārna sakne ieietu grīstē pirmā, tāpēc, ka to ir vieglāk pamanīt, jo zūd lielākā daļa cēlējspēka, taču spārna gals un aileroni turpina būt efektīgi palīdzot pilotam manervēt un pasargāt lidmašīnu no nokļūšanas spirālē. Ja spārna gals ieiet grīstē pirmais, to pamanīt nav tik vienkārši, taču spirāle var izveidoties ļoti strauji un no tās iziet var vairs lietojot tikai ķīli - aileroni tajā brīdī jau ir pilnīgi neefektīvi.
Vakar kā reiz skatījos par ačgārnajiem spārniem un šīm pašām padarīšanām youtu.be/RN6vGxyMcVU
Par šo "suņa zobu" ir ticis arī stāstīts dokumentālajās filmās par lainera vēsturi. Pat 1980. gadā palaimējās 2x lidot. Šis zobs bija labi redzams pa logu.
Āri pastāsti, ko stāstīja dokumentālajās filmās?
Tas bija samērā populārā līmenī. Ne tik konkrēti un detalizēti, kā Tu izsakies augstāk. Tik vien atceros, ka šis risinājums tika pielietots, atstājot praktiski tīru spārnu bez papildus gaisa plūsmas novirzīšanas ierīcēm. Pasen, kā skatījos materiālus Youtube. Noteikti, ka tie tur joprojām atrodami.
Jāpiekrīt Mārtiņam, dizainā pilnīgi noteikti ir domāts par laminar airflow (uz īsāka spārna platuma rēķina) priekš abiem engines.
Autors neiebilst pret konstruktīvu kritiku par saviem attēliem.
Ielogojieties, lai pievienotu komentāru