Pievienojam lapā jaunu lidostu! Arī a/k. It kā biju CPH, bet šeku reku gadījos Zviedrijā, īstenībā gluži nejauši...
Tur Kopenhāgenā netālu no lidostas tāds milzlīgs, skaists tilts ar tuneli, kas iet labu gabalu zem ūdens. Jau vairākkārt tika braukts garām, bet tā arī nekāds baigais info, kas sagaida otrā galā, jo nu - galvā jau tikai lidmašīnas un pārējais kaut kā mazsvarīgi. (Man vispār nebija ievākts nekāds info par apskates objektiem, viss uz čuju). Bet nu, tad tā: pirmā doma - kaut kāda sala. Nu, kāpēc gan ne, aiziet, maucam uz to kaut kādu salu! Tunelītis zem ūdens, viss baigi nice, ilgi jābrauc, bet interesnti. Tad kaut kā pusceļā uz tilta tās saucamās mistiskās salas virzienā pamanu zīmi "Sverige". Hmmm... Un tādas zvaigznītes apkārt. Nu skaidrs - nu ir mēsli, turklāt autiņš īrets bez atļaujas izbraukt no valsts. A bet, kur Tu uz tāda tilta metīsies riņķī? Nekur, protams, jo vienkārši nav tādas iespējas. Braucam tik uz priekšu...
Tiekam līdz galam un tur priekšā kaut kādi šlagbaumi, protams, un naudas iekasēšanas aparāti. A ne mums caurlaides, nekā. Bet atpakaļceļš vienkārši neeksistē. Slazds pilnīgs. Neliels gruzītis, bet jau jau - tad jau! Tiek samaksāts un izlaiž mūs cauri. Esam Zviedrijā! So...? Nebija jau gluži tāds mērķis, ko tagad darīt? Ārā tumsa, tāpat neko no dabas neredzēt. Tāds manāms aplauziens, bet interesanti vienalga. Čunčinam pa šoseju un labajā malā izcili skaidri apgaismojās ceļa zīme ar norādi uz kaut kādu lidostu. Are U thinking what I`m thinking...? Sure! Nu ko, maucam tik! Varbūt sanāks kāda laba nakts bilde, ja vispār lidostu atradīsim...
Gabaliņš diezgan un navigācija ar kaut ko niķojās, bet tomēr veiksmīgi nonākam galamērķī - Malmö Airport! Tīri feina lidostiņa, likās, ka būs baigais sīkulis, bet nu galīgi ne tā.
Čunčinam tālāk, parādās jau pirmie skati uz perona, pārītis B737 un citi agregāti... Un tur maķenīt nostāk pieparkots kāds, kuru jau ar aizvērtām acīm var atpazīt! Uzreiz kliedzu, ka manējais :)
Nakts pastnieks. Un tik jauki iepozē.
Bildēšanas apstākļi gan bija tādi, kā bija. Vējš vienkārši traģisks, ne tikai brāzmās, laikam visbriesmīgākā pieredze bildējot, tieši laikapstākļu ziņā, piedevām bez statīva, bez cimdiem. Visas acis asarās, tā, ka nemaz neredzi ko bildē. Attiecīgi arī attēla kvalitāte... Bet nu tā tapa mans šedevrs, un par šedevru es to saucu, protams, tik priekš sevis, jo man šī bilde ir ļoti īpaša, jo ietver sevī tik ļoti daudz emociju un iespaidu. Un vēl viens sīkums, kas šo bildi man padara īpašu ir tas, ka tā izmaksāja 80 eur (jo izrādās, lai tiktu atpakaļ Dānijā, arī bija jāpiķo tas pats).
Bet nu, za to - kas par nostaļģiju :)