Vasaras vakarā lidlauks bija piepildīts ar siltu gaisu un lēnu, mierīgu noskaņu. Skrejceļš vēl glabāja dienas karstumu, un gaisā valdīja klusums, ko pārtrauca vien attāls dzinēju troksnis. Debesīs parādījās biznesa lidmašīnas siluets — elegants, pārliecinošs, bez liekas uzmanības piesaistes. Runāja, ka tas bija Falcon 6X, ar kuru Oļegs Tinkovs bija ieradies kārtējā pieturā savā ceļā.

Nosēšanās bija gluda un mierīga, it kā pilnībā saskanot ar vasaras vakara ritmu. Nekādas steigas, nekādas teatralitātes — tikai precizitāte un pārliecība. Daži soļi pa trapu, siltais vakara gaiss un īss brīdis klusuma, kurā sajaucās darbs, ceļš un doma par nākamo soli.

Tas bija nevis vienkāršs ielidojums, bet mierīga apstāšanās starp idejām un sarunām. Vasara šo brīdi pieņēma dabiski un klusi, atstājot sajūtu, ka noticis kas nozīmīgs, pat ja tas palika ārpus svešām acīm.